Zikurāts cilvēces vēsture tiek visbiežāk saistīts ar pakāpienveida piramīdām, ko Mezopotāmijas jeb Senās Divupes civilizācijas uzskatīja par Dievu mājvietu. Vārds “zikurāts” ir radies no vārda “ziqqurratu”, ko var tulkot, kā “paceltā būve” (akkādiešu valodā: zaqâru – celties augšup).

Zikurātus cēla Mezopotāmijas reģionā dzīvojošās Šumēri, Akkādieši, Asīrieši, Elamīti, Eblaiti un Babilonieši civilizācijas, veltot tos vietējām reliģiskajām tradīcijām. Zikurāta stāvu skaits bija sākot no diviem līdz septiņiem, turklāt katrs stāvs bija nedaudz mazāks kā zem tā esošais. Zikurāta kodols tika veidots no saulē nokaitētiem dubļu (māla un pelavu, salmu sajaukums) ķieģeļiem, savukārt ārpuse no apdedzinātiem ķieģeļiem Stāvu virsmas parasti noklāja dažādās krāsās, saistot tās ar astroloģiskām nozīmēm, savukārt celtnes ķieģeļos tika iegravēti karaļu vārdi.

Vecākais līdz šim atrastais zikurāts ir Sialkas (Sialk) zikurāts Irānā, kurš tika celts aptuveni 3000 g. P.M.Ē. Kā ievērojamākos zikurātus, kuru paliekas ir atrastas, var minēt: Čogu Zanbil (Choga Zanbil) Huzestānā, Akar Kuf zikurātu (Ziggurat of Aqar Quf) netālu no Bagdādes un Uras Dižo Zikurātu (Great Ziggurat of Ur) netālu no Nāsīrijas. Tāpat noteikti ir jāmin Etemenanki (šumeru: debess un zemes pamata mājvieta) zikurāts netālu no pašreizējās Hillhas, kādreizējās Babilonas vietā. Lai gan pašreizējā zikurāta vietā ir palikuši tikai pamati, tā kādreizējais augstums bija 91 metri, tā pamatne – 91 x 91 metri. Zikurāta atrašanās vieta,  krāšņie apraksti un arheoloģiskie atradumi liecina, ka tas varētu būt Bībelē minētais Bābeles tornis.

Mezopotāmijas Dievi un Dievības tika bieži saistīti ar kalniem, līdz ar to tiek pieļauts, ka zikurāts kalpoja kā to mājvietu reprezentācija. Mezopotāmijas civilizācijas savus tempļus uzskatīja par astroloģisku vērtību – pieņemot tos kā vertikālu saikni starp debesīm uz zemi, zemi un pazemi, kā arī horizontālu saikni starp zemēm. Dubļu izmantošana zikurāta celtniecībai tika izvēlēta ne tikai materiāla pieejamības dēļ, bet arī vietējām civilizācijām to uzskatot par vienu no “tīrākajam” substancēm. Lai gan zikurāts ļāva cilvēkam piekļūt tuvāk debesīm – Dieviem un lūgšanai – zikurāts pārsvarā netika izmantots kā publisku rituālu un pasākumu vieta. Tas bija Dievu mājoklis uz Zemes. Zikurāta pakāpieni attēloja dažādu debesu līmeņu, eksistences plakņu, planētu, metālu mijiedarbu un krāsu attiecību. Katrai pilsētai tika piešķirts savs Dievs-patrons, ko uzskatīja par tempļa un apkārtējās vides saimnieku.

Uras Dižais Zikurāts netālu no Nāsīrijas
Etemenanki zikurāta attēlojums Pītera Bruegla Vecākā gleznā
Čoga Zanbil zikurāts Huzestānā
X